tag:blogger.com,1999:blog-81824544680765855292023-11-15T05:40:49.202-08:00FolkloraBlogs paredzēts interesentiem.
Kopš manas bērnības ir saglabājušās pasakas un teiksmas vēl vecajā latviešu drukā. Grāmatas pat nelietojot jūk un drūp, jo ir tik vecas, kādas nekad neesmu redzējusi. Atdot restaurēt - nav zināms, cik izmaksās, un vai vispār varēs restaurēt. Līdz ar to gribu izmantot interneta iespējas, lai grāmatas ar laiku pārnestu e-vidē un kaut vai tādā veidā saglabātu to, kas vēl ir lasāms.Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.comBlogger125125tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-71192884467085248912013-11-05T12:54:00.001-08:002013-11-05T12:54:24.677-08:001.15.10. Mājas lopi<div class="MsoNormal">
R.Tabīne, vispārīgi Latgalē</div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Dievs, staigādams pa pasauli, piegāja pie upes un nevarēja
pāri tikt. Tepat upes malā ganījās zirgs. Dievs lūdza, lai zirgs pārnes to uz
otru upes krastu, bet zirgs atteicis: „Ej pats, pa to laiku es varu paēst.”</div>
<div class="MsoNormal">
„Labi!” teica Dievs, „tu vari visu dzīvi atpūsties; muša tev
nedos tev mierīgi ēst.”</div>
<div class="MsoNormal">
Nu Dievs gāja pie vērša, un vērsis tūlīt pielieca savu
muguru, lai Dievs varētu apsēsties, un pārnesa viņu uz otru krastu. Un tāpēc
vērsis paēdis var mierīgi atpūsties, bet zirgam nekad nav miera. Ganībās muša
nedod mierīgi paēst un pēc ganībām cilvēks darbā dzen.</div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<br />
<div class="MsoNormal">
Piezīme. Šī pasaka ir tulkota arī poļu valodā 1891.gadā
Krakovā.</div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-26651756223844158572013-11-05T12:43:00.004-08:002013-11-05T12:44:19.492-08:001.15.9. Mājas lopi<div class="MsoNormal">
P.Šmits Raunā</div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<br />
<div class="MsoNormal">
Viens vecs vīriņš reiz gribēja pār upi pārcelties un lūdzis
zirgu, kas upmalā ēdis zāli, lai viņu pārnesot. Zirgs atbildējis: „Man nav
vaļas, man jāēd.” Vīriņš, kas bijis pats Dievs, sacījis: „Tad tev arī nekad
nebūs vaļas paēst.” Turpat bijis arī viens vērsis, un Dievs tad lūdzis to, lai
pārnesot. Vērsis paklausījis un pārnesis Dievu pār upi. Dievs sacījis: „ Par
to, ka tu paklausīji, tu varēsi vienādi mierīgi ēst zāli, un tev nebūs nekāds
darbs jāstrādā.” No tā laika zirgam nekad nav vaļas paēst, bet vēršam nav
jādara nekādi darbi.</div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-75520692755150232202013-06-18T09:56:00.002-07:002013-06-18T09:56:46.550-07:001.15.8. Mājas lopi<div class="MsoNormal">
Ētmanis Kazdangā, Brīvzemnieka kr.</div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pirmo ziemas svētku naktī kūts augšā var dzirdēt, ko lopi
runā. Viens saimnieks tai naktī uzsūta savu puisi, lai noklausās lopu sarunā.
Puisis dzird, ka visi lopi sūdzas par nelāgu barību (jo saimnieks bij
sīkstulis); bet it sevišķi divi vērši, kam rudzu salmi vien doti, guģējas: „Labi,
ka pa visu salmi kaudzi vēl divi pūri graudu sameklēsim, citādi jau gan badā
nonīktum.” Sīkstais saimnieks, to no puiša padzirdējis, liek salmus otrreiz
kult un patiesi atron divi pūri graudu. Bet vērši salmu barību vien neizcieta –
nosprāga un puisis atkal, kas klausījies – nomira.</div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-47706653109151780062013-06-18T09:46:00.002-07:002013-06-18T09:46:47.803-07:001.15.7. Mājas lopi<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Skolnieks P. Mūrēns Nīcā, K.Lielozola kr.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pirmo ziemas svētku dienā viens saimnieks gājis klausīties,
kā viņa zirgi runā. Kad viņš bija piegājis pie staļļa, tad zirgi arī sāka
runāt, kā kuram gājis. Pirmais zirgs saka: „Man gāja ļoti slikti; saimnieks
mani dikti sita.” Otrs teica: „Kādas laimes novēlēsim saimniekam?” Trešais
sacīja: „Lai viņš labāk nomirst nekā mūs moka!” Un saimnieks otrā dienā nomira
un zirgi dabūja viņu vilkt uz kapsētu.</div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-2614934940876876772013-06-18T09:38:00.003-07:002013-06-18T09:39:18.380-07:001.15.6. Mājas lopi<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
H.Skujiņa no 67 g.v. Rauzas pag. Lielkļavaisu mājas
saimnieka Pētera Brikmaņa</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Vienu vakaru gailis sācis neganti vistu kult. Vista prasīsi
gaiļam, kāpēc šo gailis kuļot. Nu gailis sacīš pretī: kā, vai ta šī nedzirdot,
kā zirgi runājot, ka saimnīca liekot saimnieku kapā! Nu vista ar sākusi
klausīties, ko zirgi spriež: „Saimniekam rīt jāmirst!” – sacīš viens zirgs.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
„Jā,” sacīš otris zirgs, „re’, kā mūsu labo saimnieku ieliks
saimnīca kapā! Nu mums ar vais neies tik labi vai’!”</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
„Jā, bet kas ta vedīs saimnieku uz bedri?” prasīš pirmais
zirgs.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Otrais nu sacīš pretī: „Nu, tu jau esi vecākais, tev jau vie
būs jāaizved!”</div>
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tā ar noticies, kā zirgi runāši. Rītīnā saimnieks nomiris,
ja šim bīsi varēn nikna saimnīca un šo likusi pavisam pie gala.</div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-39618987603328490172013-06-18T09:27:00.002-07:002013-06-18T09:28:18.611-07:001.15.5. Mājas lopi<div class="MsoNormal">
H.Skujiņa no 67 g.v. Pētera Antēna Smiltenē</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Reiz Jaunā gada naktī tāpat noticies. Saimnieks aizgāš uz
stalli un palīdis pasilē. Viņš gribēš zināt, ko zirgi runās. Kā ta, Kā
pienākusi pusnakts, tā Laucis (zirgs) nopūties. Saimnieks tūlītan prasīš: „Nu,
Laucīt’, ko tu pūt?”</div>
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nu Laucis sācis runāt un izstāstīš, ka šim (saimniekam)
būšot beigas. Tā ar noticies, saimnieks tai pašā gadā vēl bīš pagalam.</div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-35226089285569827862013-02-03T12:04:00.000-08:002013-02-03T12:04:12.067-08:001.15.4. Mājas lopi<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
H.Skujiņa no 67 g.v.
Pētera Antēna Smiltenē<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Jauna gada naktī, taisni
pulkstens divpadsmitos, zirgi runājot. Ja nu kāds cilvēks gribot zināt, kā šim
nākamībā klāsies, ta tam jāejot, jāpalienot pasilē un jāgaidot, ka zirgi sākšot
runāties. Kad pienākot pusnakts, tā zirgi nopūšoties. Ta nu tūlitan vaigot
prasīt: „Nu bērīti (vai salnīti, vai ar pasaukt zirga vārdu), ko tu tā pūt?”<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ta zirgs sākšot stāstīt,
kas prasītājam nākamībā būšot. Ja nu zirgs to nakti nenopūšoties, ta cilvēkam,
kas pasilē esot, būšot nākamībā liela laime.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-24148373128683303512013-01-31T09:46:00.001-08:002013-01-31T09:46:21.799-08:001.15.3. Mājas lopi<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
A.Lerchis-Puškaitis
Džūkstē<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Vecos laikos lopi
mācējuši sarunāties. Kādam saimniekam bijis lemts šo valodu trīs reizes
noklausīties. Pirmo reizi tas noklausījies pavasarī, ko govs ar vepri
runājuši. No rīta, lopus laizot, vepris lepni izlēcis no aizgalda un uzsaucis: „Saimnieks,
ubags, atver vārtus!” Vakarā, lopus mājā dzenot, govs teikusi: „Iesim mājā,
stilbosim ātri! Rītu būs jaukāka dieniņa, lielāka zālīte!”<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Otrreiz saimnieks
noklausījies rudenī, ko atkal tie paši runājuši. Vepris vilcis gari, bēdīgi: „Es
nīkšu! Es nīkšu!”, bet govs tik ēdusi, sacīdama: „Ēdīsim, ēdīsim, kas zina,
kāda dieniņa rītu būs? Vai tiksim vairs laukā?”<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Trešo reizi saimnieks
noklausījies zirgu sarunā. Tas bijis ziemu. Viņš klusu ielīdis zirgu stallī un
klausījies. Viens zirgs teicis: „Te viens slepeni klausās!” Otrs zirgs
atbildējis: „Lai papriecājas, lai, beidzamo reizi, parīt tikpat vilksim viņu uz
kapsētu!”<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Un tā arī bijis: no rīta
saimnieks nomiris un trešajā dienā zirgi vilkuši viņu uz kapiem.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-75523955950339222902013-01-30T09:47:00.002-08:002013-01-30T09:47:34.371-08:001.15.2. Mājas lopi<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Kleinhofa Fricis Naudītē<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Puisis bija dzirdējis, ka jauna
gada naktī visi lopi runājot, Viņš arī gribēja dzirdēt, ko šie triec, un uzlīda
uz kūts augšu. Ap pusnakti sāka lopi runāt, tikai vērsis un zirgs neteica
neviena vārda. Citi lopi nu prasīja, kāpēc viņi nerunājot. Zirgs atteica: „Puisis,
kas tur klausās, mirs un man būs jāved uz kapiem, tāpēc es nerunāju.” Vērsis
teica: „Ko lai es runāju, man tādas bēdas: mani kaus uz viņa bērēm.” Puisim
pārgāja auksti vien pa kauliem un viņš kāpa žigli zemē; bet tumsā iedams,
uzskrēja uz dakšām un nodūrās. Vērsi kāva uz bērēm un zirgam vajadzēja puisi uz
kapiem vilkt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Piezīme. Līdzīgas teikas ir vēl
uzrakstījuši Freimaņu Jānis Kr. Bērzeniekos, Kalniņu Jēkabs Ozolniekos
(Paulsgnade) un Fr. Krūmiņš Liepupes apr. Pernigeles pag. Arī Raunā ir tāda
teika dzirdēta. Par runājamo laiko vēl tiek minēta Ziemas svētku un Jāņa nakts.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-73024092798997825342013-01-22T07:39:00.003-08:002013-01-22T07:41:24.241-08:001.15.1. Mājas lopi<br />
<div class="MsoNormal">
Skolniece M.Jansone no 76
g.v. L.Lagzdiņas Tukuma apr. Pļaviņu pag. Teikas par Dievu<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Senos vecos laikos visi
kustoņi runājuši. Bet viņu sarunas nepatika cilvēkiem. Kustoņi sagāja visi kopā
un norunāja, kuram cilvēkam klausīt un kuram neklausīt. Tai laikā arī dzīvojis
viens zemnieks, kas lopus briesmīgi mocījis. Lopi visi sarunājuši un aizbēguši
no tā. Suņi palikuši ļoti bailīgi un blandījušies pa mežiem kā vilki. Vienu
dienu tas zemnieks braucis pirkt jaunus lopus. Viņam bijis jābrauc caur mežu.
Viņš bijis sapircis daudz govju, aitu un zirgu. Braucot caur mežu, viņa bijušie
lopi sarunājuši, nobadījuši un saplosījuši savu saimnieku. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Dievs palicis ļoti
dusmīgs un atņēmis lopiem valodu. Vēl tikai Jāņu naktī var daži lopi
sarunāties.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-1457670986464800852013-01-21T04:58:00.000-08:002013-01-21T04:58:32.145-08:001.14.2. Ūdens plūdi<br />
<div class="MsoNormal">
R.Tabīne Kapiņu pag..
Teikas par Dievu<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Cilvēkiem uznāca lieli
ūdensplūdi. Viņi nezināja vairs, kur glābties. Kāpa uz jumtiem, koku virsotnēs,
augstos kalnos, viss par velti. Ūdens kā apreibis dzinās pakaļ un slīcināja.
Cilvēki domāja: kur gan Dievs būs palicis, ka neglābj viņus no ūdens. Un Dievs
ar saviem eņģeļiem grauza riekstus. Te viens eņģelītis iesaucās: „Cilvēki
slīkst!” Dievs veras, ka ūdens pārplūdis pār visiem augstiem kalniem, cilvēki
apslīkusi. Palicis tik viens vīrietis koka virsotnē. Dievs mudri nosvieda viņam
lielo rieksta čaulu. Cilvēks iekāpa čaulā un ilgi peldēja pa ūdens virsu. Čaulā
bija palicis puskodola. Ar to viņš barojās. Čaula nesa, nesa viņu pa ūdens
virsu, atnesa uz liela klajuma. Pa to klajumu tecēja liela upe, pa ūdens
krastiem upes krastiem auga kupli koki,
zaļoja labība, bet nebija neviena cilvēka, visi bija apslīkuši. Čaula iepeldēja
upē. Cilvēks izkāpa no čaulas, pavērās visapkārt un lūdza, ka Dievs atdotu
viņam šo zemi.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Un Dievs viņam sacīja: „Šitā
zeme ir tukša. Ko tu viens te darīsi?” Tad cilvēks lūdza, ka Dievs dotu viņam
draugus. Dievs pasacīja: „Kad tev nepatīk dzīvot vienam, meklē pats sev draugu.
Meža vidū ir veca sieksta. Cik reizes pārlīdīsi pār to siekstu, tik tev būs
dēlu un meitu.”<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Cilvēks paklausīja, gāja
uz mežu, uzmeklēja veco siekstu un sāka caur viņu ložņāt. Kā pārlien, tā
skaists pārītis nostājas pret viņu, kā pārlien, tā pārītis. Tā viņš līda daudz
reižu. Beigās Dievs viņam sacīja: „Gan!” Un cilvēks vairs nelīda. Pavēries uz
jauniem pāriem, viņš domāja: „Redz’, cik drīzi un lēti dabūju sev līdzcilvēkus!
Gan tas Dievs ir gudrs padomu devējs.” Un Dievam par godu visus jaunos nosauca
par lēšu cilti.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
No tām lēšu ciltīm ceļas
tagadējie leiši un latvieši.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-9014683324563592902013-01-21T04:40:00.001-08:002013-01-21T04:40:57.856-08:001.14.1. Ūdens plūdi<br />
<div class="MsoNormal">
Tarzieru Kārlis Druvienā<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Vecos laikos ļaudis
bijuši lieli un stipri, tāpēc Dievu nemaz nebijušies, un tad Dievs par to
uzsūtījis lielos palus. Ūdens kāpis tik augstu, ka viņi gandrīz sniegušies pie
debesīm. Kad pali nākuši, tad Dieviņš vēl sēdējis debesīs pie loga un ēdis
olas. Viens cilvēku pāris vien vēl atlicis labs un to negribējās līdzi
noslīcināt, tāpēc tiem piemetis vienu olas čaulu un šie tur iekāpuši un, un
saņēmuši visādus putnus, zvērus, braukuši bez bēdas pa ūdeni. Bet viens kalējs
no milzu vīriem pieķēries pie čaulmalas malas un tā izglābies līdzi. Kad pali
nostājušies, tad tas paņēmis savu lielo āmuru un nokalis dzelzs vāli. Kad
uzkāpis lielā kalnā, tad varējis jau aizsniegt pašas debesis. Pa priekšu
apgūlies atpūsties. Kāds mednieks dzinis zaķi un ar visiem suņiem iedevies –
zaķam pakaļ milža kalēja ausī. Visu dienu dzinis un zaķa nepanācis, griezies
atpakaļ. Milžu kalējs domājis, ka utis pa ausi tekājot, uztrūcies un sācis
galvu ies sukāt, utis arī birušas kā spaļi. Bet kas tās par utīm? Tīri lāči un
vilki. Izsukājies, gribējis atkal apgulties, bet iegribējies ēst. Ņēmis vienu
ganību meža vēršu uz reizes. Mednieki par to saskaitušies, aizdedzinājuši šam
svārkus. Šis iekāpis jūrā un uguni apdzēsis. Bet tad saskaities. Uzskrējis
vienā kalnā, izsitis debesim logu un gribējis kāpt iekšā, bet Pērkons pateicis:
Tā nu gan lai nedarot! Šis vilcis Pērkonam ar savu dzelzs vāli tā pa krūtīm, ka
tas aizelsies vien un sācis kāpt. Pērkons paņēmis bijstaragu un spēris šam tā
pa galvu, ka augšpēdus iekritis ellē.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Piezīme. Tarzieris gan
nav uzticams tradīciju vācējs un arī šī teika ir bez šaubām tīši izpušķota.
Negribas tomēr apgalvot, ka teika būtu viltota.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-31941808978521704002013-01-16T13:20:00.001-08:002013-01-16T13:20:43.400-08:001.13.10. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal">
</div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Ozoliņu
Niklāss Grazfonē, „Dienas Lapā”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Reiz
bijis bads. Cilvēki nezinājuši, kur šauties aiz bada; visi bijuši izdē</span><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">dējuši kā drāna. Tikai kāda māmuliņa ar savu vienīgo
meitu bijušas spirgtas un veselas. Ļaudis brīnījušies un prasījuši, no kā šās
uzturoties. Vecīte rādījusi vēžus un sacījusi, ka šī šos kukaiņus ēdot. Citi
arī lūkojuši un atraduši, ka esot garda gaļa; viņi sākuši ēst vēžus un tā
izglābušies no bada.</span><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><o:p></o:p></span></div>
<br />
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-15976316531980953282013-01-16T13:14:00.000-08:002013-01-16T13:14:36.134-08:001.13.9. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">A.Korsaks no
75 g.v. D.Dribas. Teikas par Dievu<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Dievs
vienreiz noskatījies, ka viens vīrs nozog maizes gabalu. Dievs nu labi novēro,
ko tas vīrs darīs: vai viņš gribēs tikai mantu sev raut, vai arī viņš ir dikti
izsalcis un grib tikai maizes kumosu apēst. Vīrs pagājis sāņus un maizes kumosu
apēdis ar gardu muti. Tad salicis vēl rokas un teicis: „Paldies, Dievam, nu
manā vēderā atkal bišķi būs!”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Dievs redz,
ka tā ir, ka vīrs nav gribējis mantu sev dzīt, un tad noteicis, ka tas nav
bijis nekāds grēks. Paēst jau cilvēkam vajag. Un no tās reizes tā arī ļaudis
sākuši domāt, ka nozagt no cita maizes gabaliņu, ko paēst, tas nav grēks.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-39427570724491814112013-01-16T13:07:00.000-08:002013-01-16T13:07:15.931-08:001.13.8. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal">
</div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">J.Brics
Daugavpils Jasmuižas pag. Teikas par Dievu<o:p></o:p></span></div>
<br />
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Reiz senajos
laikos, kad Dievs staigāja vēl pa zemi, viens zemnieks darīja alu. Viņš bija tā
aizņemts ar savu darbu, ka maz vēroja, kas notiek apkārt. Pie viņa piegāja
Dievs un sacīja: „Dievs palīdz!” Bet zemnieks, būdams aizņemts, nekā
neatbildēja. Dievs aizgāja projām. Pēc neilga laiciņa viņš atkal piegāja klāt
un atkārtoja to pašu, bet arī šoreiz atbildes nedabūja. Piegāja Dievs arī trešo
reizi un sacīja: „Dievs palīdz!” Šoreiz zemnieks tomēr atbildēja: „Paldies!”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Tad Dievs
sacīja: „Par to, ka tu tik trešo reizi man atbildēji, tev būs jānes trīsreiz
vairāk ūdens, nekā tur iznāks alus,” un aizgāja projām,<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Patiesi,
tagad alu darot vajag patērēt apmēram trīsreiz vairāk ūdens, nekā iznāk alus.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-64416898287985929682013-01-16T12:59:00.000-08:002013-01-16T12:59:18.742-08:001.13.7. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">K.Jansons Plāņos.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Sieviete reiz nesusi apsegtu piena trauku. Dievs,
kas tai gājis garām, prasījis, ko viņa tur nesot. Sieva melojusi sacīdama, ka
viņa nesot ūdeni. „Nu, lai tev tur arī paliek ūdens!” teicis Dievs. No tā laika
pienam esot suliņas.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-59002797852488030202013-01-16T12:56:00.000-08:002013-01-16T12:56:02.504-08:001.13.6. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">R.Bukums Valmieras Ternejas pag. Teikas par Dievu<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Vecos laikos Dieviņš staigājis apkārt kā vecītis.
Reiz sieva nākusi no kūts ar apsegtu piena trauku un tai pretī nācis vecītis un
prasījis, ko viņa nes. Sieva teikusi: „Ko tad nu nesu? Sūkalas nesu.” – "Kad jau
sūkalas, tad sūkalas. Nes ar tad, nes!”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">No tā laika vairs neesot tik bieza, ar kociņu
piens.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Piezīme. Tādas pašas teikas vēl piesūtījušas
Folkloras krātuvei V.Millere no Bauņu pag. un A.Belova no Valmieras apkārtnes.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-64265337151782396712013-01-16T12:48:00.002-08:002013-01-16T12:48:42.289-08:001.13.5. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Jānis Krūmiņš,
Auļukalnā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Dieviņš
senāk staigājis pa zemes virsu vecīša izskatā. Reiz ļauna mātīte satikusi
Dieviņu pie kūts, kad patlaban nesusi slauktuvē pienu uz istabu. Bet tiklīdz
Dieviņu ieraudzījusi, tūliņ pārsegusi slauktuvi ar lindrakiem, jo nepazīdama
noturējusi to par burvi jeb skauģi. Tad Dieviņš vaicājis, ko viņa tur nesot. Šī
atteikusi : „Ūdeni!” Dieviņš par tik rupjiem meliem aplam apskaities un jau
gribējis likt pienam aizvienu par ūdeni palikt, bet tad iežēlojies: ko tad mazi bērni dzeršot, un nedarījis vis
tā. Tomēr bez soda palaist nevarējis, tādēļ nolēmis: no šā brīža, pienu sildot,
lai suliņu vairāk, nekā biezā piena. Priekš tam esot bijis otrādi: biezā piena
bijis divreiz tik daudz, nekā suliņu; bet tā sieva vien to samaitājusi uz laiku
laikiem.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-56903394873630113872013-01-16T12:40:00.003-08:002013-01-16T12:41:03.485-08:001.13.4. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">I.Kažoka
Lubānā<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Vecos laikos
Dievs, pa zemi staigādams, piegājis pie ogotāja un prasījis, vai esot paēdis.
Ogotājs atbildējis: „Ne ēdis, ne neēdis!”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Tā nu arī
par ogām nolicis. Ja ogotājs būtu teicis, ka paēdis, tad tagad ar varētu no
ogām paēst.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-73158532698811042592013-01-14T14:09:00.000-08:002013-01-14T14:09:31.513-08:001.13.3. ĒdieniJ.Ragainis no 80 g.v. A.Lankmanes Bērzaunes pag. Teikas par Dievu.<br />
<br />
Saimniece vārījusi putru. Ielējusi mazu lāsīti, bet piekūsējis pilns katls. Vārījusi otrā dienā. Ielējusi mazu lāsīti, bet atkal piekūsējis pilns katliņš. Viņa teikusi: "Lai tev tukšā! Es tak tik vien vārīju, kā vienai reizei!" Dievs, to izdzirdis, saskaities un teicis: "Lai tev būtu tik vien putras, cik ūdens!"<br />
Un tā tas notiek arī šo baltdien.Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-37300026423062169512013-01-14T08:05:00.000-08:002013-01-14T08:05:11.689-08:001.13.2. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Krūmiņu
Jānis no Annas Eliās Auļukalnā<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Vecos laikos
ēdiens nevis novārījies kā tagad, bet pievārījies klāt. Reiz kāda ļauna, skopa
sieva gribējusi pagatavot sev (sevišķi) kādu labāku kumosu. Viņa salikusi
katliņā visu labu labo, bet zināms, ne daudz, kā jau sevim vien. Bet tā ka nu
noticies, ka bijis pievārījies daudz – pilns katliņš – un pati arī nevarējusi
visa patērēt, tad tā pilna dusmu nošņākusi: „Kas tad nu atkal, velns piespēris
pilnu podiņu? Es taču gribēju sev maz, bet labu izvārīt!” Kauču gan ēdiens
bijis pievārījies vairāk, tomēr tas nebijis palicis nemaz sliktāks, bijis tanī
pašā labumā, kā jau sākumā; ļaunā sieva savā muļķa prātā to neatzinusi.
Dieviņš, to izdzirdis, par sievu noskaities un licis no tā laika ēdienam
katliņā nevis pievārīties, bet novārīties.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-54311794651721923402013-01-14T07:19:00.000-08:002013-01-14T07:19:36.048-08:001.13.1. Ēdieni<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">A.Lerchis-Puškaitis
Džukstē-Pienavā<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Vecos laikos
Dievs esot staigājis pa zemes virsu, pie kam pārvērties drīz par ceļa vīru,
drīz par ubagu. Tā reiz viens nabags, kas bijis Dievs, iegājis kādā mājā,
sveicinājis ļoti laipni mājiniekus un lūdzies kaut kur apsēsties. Viena sieva
nosēdinājusi nabagu sev blakām un sākusi, savu mazo dēliņu auklēdama, ar nabagu
jautri tērzēt. Nabagam tāda laipnība patikusi un tādēļ projām iedams sacījis: „Tagad
nu man jāiet: bet par tavu laipnību gribu tevi no grūtas bērnu auklēšanas
atsvabināt: liec maziņo zemē – viņš staigās!”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Sieva to
dzirdēdama, smējusies pilnā kaklā: „Nē, vecīt! Tu runā skaidri, kā jau tāds
vīrišķis, kas par bērniem nekā neprot. Tik mazu bērniņu zemē likt, lai kristu
un sasistos, to jau neļaušu ierunāties.”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Kad nabags
pa trim lāgām izrunājies un tomēr sievu pie tam nepiedabūjis, tad aiziedams
teicis: „Ja neklausi, tad čunkā līdz gadam, kamēr pats no sevis staigās!” Tādēļ
vēl šo baltdien bērni pirmajā gadā nestaigājot.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">No tās mājas
Dievs nogājis uz citu un nosēdies pie ugunskura. Saimniece patlaban uzlikusi
pusdienas katlu un tecējusi uz klēti pēc aizdara. Dievs tamēr piepildījis katlu
līdz malām ar visgaršīgāko barību. Bet saimniece to nenojēgusi un tādēļ
pukojusies: „Kad tevi jupis! Katls piegāzts līdz malām! Kur nu tik daudz putras
lai lieku? Tīri posts! Tu nedrīksti ne pēdas aizkustēt, kad jau viss otrādi
padarīts.”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">To
dzirdēdams, ubags atteicis: „Es, es pielēju katlu pilnu, bet ja negribi, tad
lai paliek tik, cik bijis!” Katls tūdaļ noplacis līdz pusei. Tādēļ ir vēl
šodien , saimniecēm vāroties, katli iet pāri; bet kad barība gatava, tad vairāk
nav, kā pusē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Tagad Dievs,
ubags, gājis gar trešo māju un ieraudzījis uz lauka sieviņu vārpas lasām.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">„Nu,
labdien! Tev gan sieviņ, kā redzu, ļoti grūti klājas.”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">„Paldies,
paldies! Vecīt, grūti jau pārlieku, ja maizīte pirkstiem lasāma/”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">„Nu, vai
dzirdi!” Dievs iesaucies. „Ej uz māju, klētī būs visi apcirkņi pilni graudu.”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">„Paldies,
paldies! Bet vai samalts arī būs?” sieva cinkojusies.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">„Ja tev vēl
ar graudiem nepietiek, tad vārpačo tikai tālāk, nepiepildāmiem nedomu nekā!”
Dievs atteicis un aizgājis uz ceturto māju naktsmājas lūgties, bet saimnieks
nedevis. To dzirdēdams, ubags iesaucies: „Ptrr!” caur ko saimnieks acumirklī
pārvērties par zirgu. Ubags mājas ļaudīm stingri noteicis, lai zirgam nekā cita
nedodot, kā gārkūļu salmus ēst, un tad aizgājis uz kaimiņiem pārgulēt. No rīta
ubags gājis uz zirga māju atpakaļ, pārvērtis zirgu par cilvēku un tad pazudis.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Arial","sans-serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA;">Nu tad
saimnieks nomanījis, ka ubags bijis Dievs un no tā laika neatraidījis neviena
ubaga.<o:p></o:p></span></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-34589310461051866522013-01-13T01:49:00.002-08:002013-01-13T02:41:12.629-08:001.12.2. Kādēļ miežiem aug akoti<br />
<div class="MsoNormal">
P.Vītoliņš Lubelā <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Dievs cilvēkam bija devis
visu sēklu rokā, arī miežus. Bet mieži toreiz bija pliki bez akotiem. Zemnieks
iesēja miežus. Uzauga par vari skaisti mieži, ka bez mīļuma nevarēja noskatīties.
Bet tikko mieži nāca zaļbriedā, zvirbuļi kā uztaisīti bariem virsū un gribēja
vai visus apēst. Nekā nevarēja tos atgainīt. Zemniekam neko darīt, kā iet pie
Dieva žēloties, sūdzēt zvirbuļus. Dievs sacīja”: „Labi! Es došu miežiem šķēpus,
ar kuriem tie varēs zvirbuļiem pretī turēties.” Zemnieks aizgāja pateikdamies.
Un redzi: mieži vairs nebija pliki kā iesākumā, bet gariem akotiem
apbruņojušies, tā kā zvirbuļi nekā nevarēja piekļūt pie grauda. Pienāca rudens,
sēra miežus rijā priecādamies. Tomēr prieki palika par bēdām: miežu akoti atkal
nobirza un bira zemniekam acīs. To moku nevarēdams izciest, viņš atkal gāja pie
Dieva: lai atņemot miezim šķēpus, jo maitājot šim acis ārā: labāki lai zvirbuļi
apēdot vai visus miežus, kad tikai šim gaisma paliekot dzīva. Bet Dievs
atsacīja: „Tā vis nebūs, kā tu domā! Es tev došu acīm sargus, kas viņas
aizsargās no iebirumiem.” Tūliņ zemniekam uzauga acu plakstiņiem spalvas,
skropstas. Dievs vēl noteica, lai nu vairs nenākot pie šā sūdzēties. No tā
laika esot visiem cilvēkiem uz acu plakstiņiem spalviņas, skropstas, un miežiem
akoti.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-6674431491439664962013-01-13T01:38:00.000-08:002013-01-13T02:41:53.834-08:001.12.1. Kādēļ miežiem aug akoti<br />
<div class="MsoNormal">
R.V.Bērziņš Nītaures Annā<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Dievs, cilvēku radījis,
tam deva arī miežus, bet bez akotu. Rudenī Dievs vaicāja: „Kā tev patīk šī
labība?” Cilvēks sacīja: „Ko nu man tie mieži līdz – zvirbuļi gandrīz visas
vārpas noēda.” Dievs teica: „Labi, es gādāšu, ka zvirbuļi vairs miežus gandrīz
nemaz neaiztiks.” Rudenī atkal vaicāja Dievs” Kā nu tev labi iet ar miežiem?”
Zemnieks atteica: „Jā, Dieviņ, viss būtu labi, bet miežus uz rijas ārdiem
badot, man acis piebirst pilnas ar akotiem, tā ka man tīri aklam jāpaliek.”
Dievs teica: „Labi, es tev tur izlīdzēšu!” Tādēļ Dievs lika augt cilvēku acu
plakstiņiem skropstām.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8182454468076585529.post-37499291684465950512013-01-12T11:39:00.001-08:002013-01-13T02:43:06.637-08:001.11.17. Kādēļ labībai tik īsas vārpas<br />
<div class="MsoNormal">
Elza Gaile Trikātā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Sunim nedrīkst maizes
liegt, jo mēs visi tik no suņa žēlastības esam maizi paēduši. Lielos bada gados
nekur vairs nav bijis sēklas, cilvēki visu ar badu apēduši, bet suns zem
ķepiņas paglabājis sēklu un tā nu cilvēki tikuši atkal pie maizes.<o:p></o:p></div>
Maijahttp://www.blogger.com/profile/13945530443496190069noreply@blogger.com0