A.Lerhis-Puškaitis
Džūkstē un Pienavā.
Kad zeme bija
radīta, tad – ko domāt – tā negājusi apakš debess velves. Kur nu tādu lielu
ripu likt? Pašu laiku pienācis arī ezis, ievaicādamies, kas te par nelaimi īsti
esot? Tā un tā – zeme būtu gatava, bet nevar apakš debess apaļuma pabāzt, un
nost skaldīt arī netiktos.”Tā maza lieta!” ezis atteicis, „ripa jāsaspiež
drusku kopā, šaurāka, gan tad derēs.” Labi! Dievs tūliņ saspiedis ripu mazāku
un nu viegli jo viegli pabāzis apakš debesīm. Tikai kopā spiežot vietā krunkas
gadījušās: tie ir tagadējie kalni un lejas. Bet Dievs par tādu gudru galvu ezim
dāvinājis varenu apģērbu, no tīrām adatām, lai neviens uzbrucējs viņam
netuvotos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru