Ozoliņu
Niklāss Grazfonē, „Dienas Lapā”
Reiz
bijis bads. Cilvēki nezinājuši, kur šauties aiz bada; visi bijuši izdēdējuši kā drāna. Tikai kāda māmuliņa ar savu vienīgo
meitu bijušas spirgtas un veselas. Ļaudis brīnījušies un prasījuši, no kā šās
uzturoties. Vecīte rādījusi vēžus un sacījusi, ka šī šos kukaiņus ēdot. Citi
arī lūkojuši un atraduši, ka esot garda gaļa; viņi sākuši ēst vēžus un tā
izglābušies no bada.
