1.13.3. Ēdieni

J.Ragainis no 80 g.v. A.Lankmanes Bērzaunes pag. Teikas par Dievu.

Saimniece vārījusi putru. Ielējusi mazu lāsīti, bet piekūsējis pilns katls. Vārījusi otrā dienā. Ielējusi mazu lāsīti, bet atkal piekūsējis pilns katliņš. Viņa teikusi: "Lai tev tukšā! Es tak tik vien vārīju, kā vienai reizei!" Dievs, to izdzirdis, saskaities un teicis: "Lai tev būtu tik vien putras, cik ūdens!"
Un tā tas notiek arī šo baltdien.

1.13.2. Ēdieni

Krūmiņu Jānis no Annas Eliās Auļukalnā

Vecos laikos ēdiens nevis novārījies kā tagad, bet pievārījies klāt. Reiz kāda ļauna, skopa sieva gribējusi pagatavot sev (sevišķi) kādu labāku kumosu. Viņa salikusi katliņā visu labu labo, bet zināms, ne daudz, kā jau sevim vien. Bet tā ka nu noticies, ka bijis pievārījies daudz – pilns katliņš – un pati arī nevarējusi visa patērēt, tad tā pilna dusmu nošņākusi: „Kas tad nu atkal, velns piespēris pilnu podiņu? Es taču gribēju sev maz, bet labu izvārīt!” Kauču gan ēdiens bijis pievārījies vairāk, tomēr tas nebijis palicis nemaz sliktāks, bijis tanī pašā labumā, kā jau sākumā; ļaunā sieva savā muļķa prātā to neatzinusi. Dieviņš, to izdzirdis, par sievu noskaities un licis no tā laika ēdienam katliņā nevis pievārīties, bet novārīties.