1.15.8. Mājas lopi

Ētmanis Kazdangā, Brīvzemnieka kr.

Pirmo ziemas svētku naktī kūts augšā var dzirdēt, ko lopi runā. Viens saimnieks tai naktī uzsūta savu puisi, lai noklausās lopu sarunā. Puisis dzird, ka visi lopi sūdzas par nelāgu barību (jo saimnieks bij sīkstulis); bet it sevišķi divi vērši, kam rudzu salmi vien doti, guģējas: „Labi, ka pa visu salmi kaudzi vēl divi pūri graudu sameklēsim, citādi jau gan badā nonīktum.” Sīkstais saimnieks, to no puiša padzirdējis, liek salmus otrreiz kult un patiesi atron divi pūri graudu. Bet vērši salmu barību vien neizcieta – nosprāga un puisis atkal, kas klausījies – nomira.

1.13.6. Ēdieni

R.Bukums Valmieras Ternejas pag. Teikas par Dievu

Vecos laikos Dieviņš staigājis apkārt kā vecītis. Reiz sieva nākusi no kūts ar apsegtu piena trauku un tai pretī nācis vecītis un prasījis, ko viņa nes. Sieva teikusi: „Ko tad nu nesu? Sūkalas nesu.” – "Kad jau sūkalas, tad sūkalas. Nes ar tad, nes!”

No tā laika vairs neesot tik bieza, ar kociņu piens.

Piezīme. Tādas pašas teikas vēl piesūtījušas Folkloras krātuvei V.Millere no Bauņu pag. un A.Belova no Valmieras apkārtnes.