Kleinhofa Fricis Naudītē
Puisis bija dzirdējis, ka jauna
gada naktī visi lopi runājot, Viņš arī gribēja dzirdēt, ko šie triec, un uzlīda
uz kūts augšu. Ap pusnakti sāka lopi runāt, tikai vērsis un zirgs neteica
neviena vārda. Citi lopi nu prasīja, kāpēc viņi nerunājot. Zirgs atteica: „Puisis,
kas tur klausās, mirs un man būs jāved uz kapiem, tāpēc es nerunāju.” Vērsis
teica: „Ko lai es runāju, man tādas bēdas: mani kaus uz viņa bērēm.” Puisim
pārgāja auksti vien pa kauliem un viņš kāpa žigli zemē; bet tumsā iedams,
uzskrēja uz dakšām un nodūrās. Vērsi kāva uz bērēm un zirgam vajadzēja puisi uz
kapiem vilkt.
Piezīme. Līdzīgas teikas ir vēl
uzrakstījuši Freimaņu Jānis Kr. Bērzeniekos, Kalniņu Jēkabs Ozolniekos
(Paulsgnade) un Fr. Krūmiņš Liepupes apr. Pernigeles pag. Arī Raunā ir tāda
teika dzirdēta. Par runājamo laiko vēl tiek minēta Ziemas svētku un Jāņa nakts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru