Veronika Piģene no
Z.Sīpoles Valmieras apr. Teikas par Dievu.
Dievs izrādījis
pasauli, bet nav varējis pabāzt to zem debesīm, un bēdājies, bet nav zinājis,
ko iesākt. Te – kur gadījies, kur ne – mazais ezītis. Tas teicis, lai
nebēdājoties neko, lai ņemot un lai saspiežot. Dievs papriekš pasmējies un neko
nav teicis. Kad ezis aizgājis, Dievs saspiedis nedaudz zemi un tā viegli
pagājusi zem debess velves. Nu Dievs bijis priecīgs, pasaucis ezi un
uzprasījis: „ko tu gribi par savu gudrību? Ja tu esi ar mieru, es tev došu
adatu kažociņu.” Ezis bijis priecīgs un teicis, ka gribot gan. No tā laika tad
arī ezim ir kaula kažociņš, bet zeme ir mazliet saspiesta.
Piezīme. Tādas
pašas teikas Folkloras krātuvei ir vēl piesūtījuši J.Kleķeris no Izvaltas
pagasta, J.Plaudis no Dzērbenes un R.Lazdiņš no Valkas apriņķa Jaunlaicenes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru