Ilsters Vestienā.
Etn.I, 1891.
Kad Dievs bija zemi
taisījis, tad viņam palika vēl daudz zemes pāri, ka to nekur likt. Ezis Dievu
pamācīja, lai raunot krunkām (papriekšu viņa bija gludena, t.i., bez kalniem).
Tas bija labs padoms. Dievs nu ezim vaicāja: ko šis par to labu gribot? Viņš
teica: lai šim dodot tādu spalvu, ka šo neviens nevarot aiztikt. Dievs
paklausīja ezi un deva viņam dzeloņainu kažoku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru