Brīvzemnieka
Sborņik.
Redzēdams, ka zeme
vairs nepaiet apakš debesīm, Dievs staigājis bēdīgs, nezinādams, kā
izlīdzēties. Te sastapies ar ezi un izstāstījis tam savas raizes. Ezis, pats
pie sevis novērodams: „Kad saritinos kamolā, palieku mazāks!” devis Dievam
padomu zemi sažņaugt, saraukt. Labi. No tām izcēlušies kalni. Bet ezis, kā
apbalvojumu par labo padomu, dabūjis dzeloņainu ādu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru