V.Piģene no 96 g.
v. K. Vāczemes Rūjienas pag. Teikas par Dievu
Vilks nedrīkst ēst
iejūgtu zirgu. Bet reiz vecos laikos vilks bijis briesmīgi izsalcis, gājis un
prātojis, kaut vai zaķi satiktu. Pēdīgi ieraudzījis zirgu un bijis ļoti
priecīgs, bet kad piegājis tam klāt, redzējis, ka zirgs aizjūgts. Vilks nu gan
gribējis iet tālāk, bet vēders briesmīgi kaucis. Viņš nopurinājis asti un
meties iejūgtam zirgam virsū. Viņš nav vēl paspējis zirgam nekur iekost, kad
zirgs jau ar vāģiem un visu izvilku pacēlies debesīs. Tā nu zirgs un vāģi
palikuši augšā. Zirgu tur tomēr neredzot, jo tas esot bijis melns. Vāģi gan
esot redzami, un tie esot greizi, jo zirgs no vilka sabijies un pagriezies
sāņus. Vilks esot nokritis zemē un briesmīgi sasities, ka ilgu laiku neesot
varējis kaulus pavazāt. Beigās gan viņš atžilbis un nodievojies turēt Dieva
likumu: nekad neēst iejūgtu zirgu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru