K.Strautiņš no 60.g.v. M.Ģērmanes Madonas apr. Medzūlas pag.
Teikas par Dievu
Reiz vienā mājā dzīvojis slinks, slinks puisis unčakla
meita. Puisis gulējis uz krāsns, bet meita vērpusi. Ienācis vecs vecītis, tas
bijis pats Dieviņš, un prasījis ceļu. Puisis no krāsnsaugšas izstiepis lielu,
garu kāju un ar to parādījis Dieviņam ceļu, teikdams: vei, vei uz to pusi, lai
šis ejot. Meita nokaunējusies, ka puisis ar kāju ceļu rādījis, paņēmusi Dieviņu
aiz rokas, izvedusi ārā un tad ar roku
parādījusi, uz kuru pusi jāejot, Tad Dieviņš meitai teicis, ka šai tas slinkais
puisis jāprecējot, citādi viņam nebūšot apgādnieka, un tas varot vēl nomirt
badā.
No tā laika esot tā, ka slinkie puiši precējoties ar čaklām
meitām un čaklie puiši ar slinkām meitām.
Piezīme. Skolnieks J.Dūdiņš ir uzrakstījis tādu pašu teiku
arī Secē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru