Translate

piektdiena, 2012. gada 9. novembris

1.4.5. Kādēļ cilvēks nezin sava mūža galu


M. Dunkule Cesvainē. Teikas par Dievu
Reiz viens vecītis taisījis sētu. Kārtis starp mietiem tas iestiprinājis ar salmu grīstēm. Salmu grīstes viņš lietojis tāpēc , ka zinājis, ka viņam drīz jāmirst. Garām gājis sirms vecītis, Dievs. Tas vaicājis, kādēļ viņš netaisot stiprākas grīstes. Sētas taisītājs atbildējis, ka šā mūžam pietikšot. Nu Dievs sadusmojies un nolicis, lai neviens cilvēks nezina savas miršanas dienas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru