Skolnieks S. Valeinis Eglūnā. N.Rancāna kr.
Senajos laikos vienai mātes meitai vienu reizi sanāca saiet
ar velnu ienaidā. Meita ar velnu, velns ar meitu, abi briesmīgi lamājās un sāka
nežēlīgi plēsties un kauties. Tas viss vilkās ļoti ilgi. Dievs, staigādams pa
pasauli, iedams vienu reizi nevarēja visu to paciest un atkal aizgāja uz
debesīm. No debesīm atsūtīja eņģeli, lai tas izšķirtu meitas ar velnu strīdus
un kaušanos. Eņģelis atnācis, neko nevarēja padarīt, kā kaujas, tā kaujas meita
ar velnu. Šis atstāja tos kaujoties un pats ātri aizskrēja uz debesīm un
pastāstīja Dievam, ka šis neko nevar izdarīt, strīdus izšķirt. Tad pēc tam
Dievs sūtīja eņģeļu vecāko, lai tas strīdus un kaušanos novērstu. Eņģelis ātri
aizskrēja no debesīm un briesmīgi sadusmojies kliedza, lai tie pārstātu kauties
un lamāties, bet šie nepārstāja. Tad tas noķēra zibeni, izrāvās un nocirta par
nepaklausīšanu abiem galvas. Abas galvas sakritušas kopā. Tad pats aizgājis un
debesīm un pateica Dievam, ka strīdus izšķīris. Šie viņu neklausījuši, bet vēl vairāk
sākuši plēsties, tad šis paņēmis un nocirtis abiem galvas par nepaklausīšanu.
Dievs, to izdzirdējis, briesmīgi palika sakaitināts, ka bez viņa atļaujas
eņģelis nocirtis galvas velnam ar meitu, un pasacījis, lai tas ātrāk skrien uz
zemi un lai paņem un pieliek galvas klāt pie kakliem, un galvas pieaugs, bet
tikai ļoti ātri vajag darīt: ja ne, tad būšot par vēlu. Eņģelis ar milzīgu
ātrumu atskrējis nu uz debesīm un nepaskatījies ātri paņēmis un pielicis velna
galvu pie meitas rumpja. Zināms, meita tūliņ palikusi dzīva, bet velnam pielicis
meitas galvu ar ragiem. Meitai bijuši agrāk ragi, bet matu pavisam nebijis, bet
kurai bijuši, tai tik gari neauguši kā tagad aug sievietēm. No tā laika velnam
esot ragi, un meitām auguši gari mati, jo agrāk, kurai bijuši mati, tad ļoti
īsi un tādēļ bijuši ragi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru