K.Bukums Valmieras pag. Teikas par Dievu.
Vienā lauku krogū bija apmetušies uz dzīvi velni. Pie viņiem
ciemā gājušas arī meitas, un tā visi dzīvojuši, spēlējuši un dancojuši. Gar
krogu gadījies braukt Dievam ar Pēteri. Tā kā bija jau vēla nakts, Dievs
gribēja krogū pārgulēt. Viņš teicis uz Pēteri, ka tādā troksnī guļa nav, lai
iet un viņus apmierina. Pēteris arī iegājis, bet velni nav viņu klausījuši.
Pēteris paņēma zobenu, nocirta visiem velniem un meitām galvas, un krogus bija
kluss. Pēteris izgāja, un Dievs jautā: „Vai apmierināji?” – „Jā, kungs,
apmierināju.” – „Bet, kā?” jautā Dievs. „Nocirtu galvas.” – „Tas ir liels
grēks, ej un dari tos dzīvus!: teica Dievs. Pēteris gan negribēja iet un tomēr
gāja un darīja: ņēma tik galvas, kādas tik gadījās, un pielika, kuram gadījās.
Tādēļ arī daudzas sievietes bija ar velna galvām un daži velni ar sievietes
galvām.
Tās nekrietnas sievas, kas gadās vīriem, esot tās ar velna
galvu, un ir arī godīgi velni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru