K.Līdurta Jaunpiebalgā.
Teikas par Dievu
Agrākos laikos dzimstot
cilvēkiem tūliņ bijis zināms, kad viņiem jāmirst. Tanīs laikos vēl Dievs
staigājis apkārt pa mājām. Un tā cilvēki, savām pēdējām dienām tuvojoties,
vairs nestrādājuši – dzēruši un palikuši gluži izvirtīgi. Reiz Dievs, tā
staigādams, ieraudzījis, ka saimnieks jauc pašreiz riju. Dievs prasījis, kāpēc
viņš tā darot. Saimnieks atteicis, ka viņš miršot rītu un sieva parītu, tāpēc
vairs negribot braukt uz mežu pēc malkas. Dievs palicis varen dusmīgs un teicis
uz saimnieku, ka nemiršot vis viņš rītu un sieva parītu, bet dzīvošot vēl ilgi
un savas miršanas dienas arī vairs nezināšot.
Tā no šī gadījuma cilvēki
arī vairs nezinot savas miršanas dienas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru