Skolnieks A. Lītavnīks
Rēzeknes apr. Andrupenes pag. Teikas par Dievu.
Agrāk Dievs staigājis pa
zemes virsu. Viņš saticies bābu pagalmā un vaicājis parādīt ceļu. „Ej, „ saka, „man
nav vaļas ceļu paradīt.” Tad viņš pavaicājis puisim parādīt ceļu. Puisis
parādījis. Tad Dievs sakot bābai: „Dod, es bērniņu pārsviedīšu pār jumtu. Viņš
staigās kājām.” Viņa nedevusi bērniņa un teikusi: „Lai mans bērns nestaigā seši
mēneši, bet es nedošu.” Tad Dievs saka: „Dod jēriņu,” šis pārsviedīšot. Bāba
iedevusi jēriņu. Kā pārsvieda jēriņu, tā jēriņš no pirmās dienas staigā kājām,
bet bērniņš arī pēc sešiem mēnešiem vēl neiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru