Jānis Kungs Liel-Ezeres Pusaros
Reiz viena pikta sieva saķildojusies ar velnu un ieklupusi
tam matos. Velnam nejauki sāpējis, saucis palīgus. Te piepeši gadījies eņģelis
ar zobenu un gribējis izšķirt; bet abi plūcēji iepīkuši - ne domāt. Beidzot
eņģelis nocirtis abiem galvas un tad izšķīris gan. Tomēr nedzīvus atstāt īsti
neticies, bet atdzīvināt nedrīkstējis, ja labi zināja: plūksies atkal – ko nu?
Sadomājis tā: pielicis velna rumpim sievas galvu un sievas rumpim velna galvu;
tagad abi pacēlušies un neplūkušies vairs. Bet no tā laika velniem tikai sievas
stiprums un sievām atkal velna piktums
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru