E.Krastiņš Varenbrokā, Folkloras krātuvē.
Kad Dievs Ādamu un Ievu bija iztaisījis, te uz reizi Ieva Ādamu
nesākusi klausīt, Ādams Žēlojies Dievam, ka Ieva vairāk viņam neklausa. Dievs
uz Ādamu saka: „Ej, tur ir viens avots, nomazgā galvu un ģīmi un kur vien tu
vēlies, un tad Ieva no tevis bīsies.” Ādams aiziet, nomazgājies kā jau
zinādams. Atnāk ar lielu bārdu pie Ievas. „Ar to mani neaizbaidīsi, es ar varu
tāda palikt.” Viņa mudīgi aizskrien līdz tam pašam avotam. Kā pamērcē avotā
roku un liks pie ģīmja, te – kur bijusi, nebijusi – bite klāt un dzeļ šekumā.
Un ka viņa sper sauju šekumā, tur ir palika spalvas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru