„Austrums” 1893.
Reiz sievas sēdējušas
istabā, vērpdams itin klusu. Te ienācis vecs nabags un lūdzis, kur piesēsties,
bet sievas neatbild; lūdzis nodzerties – sievas, kā nerunā, tā nerunā. Beidzot
nabags prasījis: kāpēc šis klusējot? Dabūn atbildi: „Visu vajadzīgo izrunājām
un tagad vairs nav ko runāt. Vecis devis padomu, lai aprunājot cita citu. Šis
padoms sievām tā paticis, ka tās vēl tagad to cienī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru