C.Apšenieks Jaunlatgales
Bērzpilns pag. Teikas par Dievu
Tas bija sensenos laikos,
kad Dieviņš vēl pa zemes virsu staigājis un runājis ar cilvēkiem. Tad viņš
zinājis vienā vietā ļoti slinkas meitas. Nu viņš reiz ienācis pie viņām, it kā
ceļ nezinādams, prasīt, lai parāda uz turieni un turieni viņam ceļu. Viena
meita iznākusi un ar kāju parādījusi: „Tur!” Dieviņš par to sadusmojies un
nolicis, lai meitām nekad darba netrūktu.
Un, patiesi, meitām darba
nekad netrūkst, un viņas strādā un strādā, bet nespēj padarīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru