A.Oša no D.Joāses Lubānā.
A.Aizsila kr.
Sen, senos laikos,
cilvēkiem bijis no labībām ļoti laba raža. Viss stiebrs bijis noaudzis no
augšas līdz pat lejai ar graudiem. Cilvēki nesapratuši, kur ražu likt. Beidzot
nolēmuši no labības taisīt tiltus. Dievs par to sadusmojies un gribējis vairs
nemaz neaudzēt nemaz labību. Bet beidzot apdomājies un sācis nobraukt graudus
no apakšas uz augšu. Bet Māra bijusi žēlīgāka un aizķērusi pašā galā ar roku. Tas
palicis nenobraukts.
Tāpēc tagad vārpa ir
tikai Māras saujas garumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru