G.Borozinska Barkavā
Agrāk rudziem vārpas
augušas no pašas zemes. Reiz pļāvēja pļāvusi rudzus. Pienācis Dievs un
vaicājis, vai esot viegli pļaut. Pļāvēja atbildējusi, ka ļoti grūti. Dievs
paņēmis tās vienroci un cirtis pa vārpām. No zemes līdz tai vietai, kur Dievs
iecirtis, vārpa pārvērtusies par salmu. Pļāvēja vēl žēlojusies, ka esot pārāk
grūti – Dievs cirtis otru reizi. Pirmā vietā ticis mezgls un vārpa pacēlusies
vēl par vienu lomiņu augstāk. Bet pļāvēja vēl kurnējusi, ka esot par grūtu.
Dievs saskaities, paņēmis pļāvējas vienroci un cirtis no vienas vietas,
gribējis atstāt tikai salmus bez vārpām. Bet tad kaķi un suņi nākuši Dievu
lūgties un Dievs atstājis salma galā vārpiņu kaķiem un suņiem no kā pārtikt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru