Skolnieks A.Jurķis no 59
g.v. P.Kurķa Nīcā. K.Lielozozola kr.
Senos laikos, kad
cilvēkiem vēl nebija apģērba, dzīvojis tāds nabaga skroderis, kas gribējis
izšūt drēbes, ar kurām varētu apģērbties, bet viņš to nevarējis izdomāt. Bet
vienu rītu viņš piecēlies dzirdējis, ka pie lauka durvīm kaut kas grabinājās.
Viņš gājis skatīt. Durvis attaisot viņš ieraudzījis lielu vēzi. Vēzis sacījis: „Tu
gribi izšūt drēbes, bet tu to nevari, nāc es tevi pamācīšu.” Vēzis iegājis
iekšā un sacījis: „Es rāpošu pa vadmalas gabalu un tu ar šķērēm griez man
pakaļ.” Tā arī skroderis izdarījis. Un kad tas bijis padarīts, tad vēzis
parādījis, kā viņu sašūt, un tad aizgājis. Un tas vēzis bija Dieva sūtīts
eņģelis. Skroderis sašuvis drēbes un uzvilcis mugurā, jo līdz tam visi ļaudis
staigājuši ietinušies zvēru ādās. Tad nu ļaudis bariem nāca un lika šūt drēbes.
Skroderis pieņēma vēl daudz zeļļu un dzīvoja laimīgs līdz mūža galam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru