Skolniece A. Melnbikse
Valmierā. Teikas par Dievu.
Viens vecis Zilajā kalnā vārījis valodas. Dūmi, kas cēlās uz augšu, aptinās
ap kalnu, un tādēļ vēl tagad izliekas, it kā kalns būtu tīts zilā miglā. Putra
jau bijusi gandrīz gatava, kad pienācis krievs. Putra vārījusies: „Blar-blar-blar”.
Pienācis vācietis. Tā kā putra jau bijusi gluži gatava, tad izklausījās, it kā
tā teiktu: „Saksa, maksa, deič, peič”.
Pēdīgi putra bija jāņem nost no uguns. Te pienāca vēl viens vīrs. Putru
sviežot zemē, tā teica: „Lač.” No tā laika šo pēdīgi pienākušo vīru sauc par
latvieti.
Piezīme. Vēl vienu tādu pašu teiku ir uzrakstījuši K.Bukums Valmierā un
B.Riekstiņš Cesvainē. Arī igauņiem ir tāda teika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru