Translate

svētdiena, 2013. gada 6. janvāris

1.8.1. Kā dažas tautas cēlušās


Sensenajos laikos dzīvoja viens vecītis ar vecenīti. Viņiem bija vairāk kā simts bērnu. Vecītis iesēja pupu, vecenīte – zirni. Pupa un zirnis izauga līdz pašām debesīm. Vecītis ar vecenīti sarunāja kāpt debesīs: vecītis pa pupu, vecenīte pa zirni. Vecītis visus bērnus sabāza ūzās, un viņi kāpa. Pusceļā vecītim pārplīsa ūzas. Visi bērni viņam izbira no ūzām un nokrita zemē: cits še, cits tur. Kur kurais nokrita, tur tas izauga liels un nodibināja savu valsti, pats būdams par ķeizaru. Tā tie cilvēki izplatījās pa visu pasauli.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru