P.P.Vītoliņš Lubejā
Agrāk druvas izdeva tik
bagātus augļus, ka visi varēja bez pūlēm, bez darba uzturēties: jo viss labības
stiebrs bijis vārpā – plika salma nemaz. Cilvēki, tad tādos labumos dzīvodami,
palika par daudz ļauni, bezdievīgi un palaidās visos netikumos. Tad Dievs apskaitās
un lika druvām, lai vairs ne grauda galiņa neaudzinot – salmi vien lai esot. Nu
bija briesmīgi bada laiki: nevienam pašam nebija ne mazākās maizes drumstaliņas
ko ēst, visi mira badā. Ar sunīšiem tāds pats bads jāredz. Bet sunītis gaudoja,
lūgdams Dievu tik žēli, ka Dievs par sunīti apžēlojās un nometa maizes kukulīti
zemē. Kukulītis ritēja naski vien uz priekšu un sunītis dzinās tam pakaļ, ko
nagi nesa: jo Dievs, kukulīti zemē mezdams, bija sacījis, ka nevienam vairs
maizes bez darba neesot brīv ēst, tādēļ, lai arī sunītis papriekšu savu
kukulīti nopelnot. Sunītis dzinās tik ilgi pakaļ, kamēr kukulīti noķēra. Bet
necik ilgi, tas ēdums pagalam un atkal badam acīs jāskatās. Sāka atkal Dievu
lūgt: lai Dievs apžēlojieties par visiem saviem radījumiem un lai pavēlot druvā
vārpai augt, ja vairāk ne, no pirmās stiebra posmas. Bet Dievs nelikās ne
dzirdot, tik stipri viņu cilvēki bija aizkaitinājuši. Tad sunītis nemeta miera
un gaudoja, gaudoja vēl gaudāki uz Dievu: kad nu nedodot vārpu no pirmās posmas,
tad tak lai esot tik žēlīgs un liekot vārpai augt no otras posmas. Bet Dievs
nelikās suņa gaudas ne pa ausu galam dzirdot, cik vareni viņš bija noskaities.
Sunītis, redzēdams, ka šitā nevedas, ņēmās tagad pats par sevi vien lūgties:
viņš neesot tak vainīgs, ka cilvēki Dievu aizkaitinājuši, par ko tad šam,
nevainīgam, vainīgiem līdzi jāciešot? Lai no dusmām jel atlaižoties un klausot
šā lūgumu. Tā no vienas vietas sunītis tik žēli, tik žēli mācēja lūgties, ka
Dievam dusmas jau apramstījās. Tad viņš lūdza vēl: ja Dievs druvā nekā cita
nekā neliekot augt, tad tak lai dodot šā tiesu: tik garu vārpu, kā suņa purns.
Tā vēl tagad druvā vairāk neaugot, kā šī suņa tiesa, ko toreiz no Dieva
nolēnojis. Bet sunītis šo savu tiesu atdodot cilvēkam un pats pietiekot ar
drusciņām, mazumiņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru